Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tirzmalietes sveci zem pūra netur

To, ka Tirzas pagastā ir čaklas un prasmīgas sievietes, apliecina biedrības "Neturi sveci zem pūra" dalībnieces, kuras katru nedēļu sanāk kopā, lai praktiskās nodarbībās mācītos gatavot skaistus lakatus šalles, apsveikumus, auduma ziedus, austu, tamborētu, adītu, skaisti iesaiņotu dāvanas un vēl daudz ko citu. Kā atzīst pašas čaklās rokdarbnieces, darāmā pietikšot visu vasaru līdz pat vēlam rudenim.

Kamēr pamazām top kārtējais krāšņais lakats uz rāmja, kura darināšanu pārējām rokdarbniecēm ierāda tirzmaliete Ligita Dzene, biedrības vadītāja Ausma Žeļeznjaka mudina apskatīt nelielo izstādi, kurā pārliecinošu pārsvaru gūst dažādu toņu un rakstu tapotās šalles. Uzmanību piesaista tapošanas tehnikā darinātais sarafāns, plecu lakati, senaizmirstā adījumu tehnikā tapušas zeķes, siltas zābakzeķes un vēl daudz citas skaistas lietas.  

"Sākumā mums vēl nebija steļļu, tāpēc to, ko pratu pati, mācīju pārējām sievietēm, piemēram, kā skaisti iesaiņot pudeles dāvanām, kā izgatavot apsveikumus un citu. Pateicoties Ligitai Dzenei un viņas vīram Kārlim, mums tagad ir stelles. Viņi šīs gulbenieša Laimoņa Dziedātāja gatavotās stelles nopirka sev, bet tagad laipni atļauj izmantot arī mums. Stellēs taps nelieli grīdas paklāji, sedziņas un cits," stāsta Ausma. Kārlis šaļļu tapotājām izgatavojis grābekļus un rāmi lakatu darināšanai. Rokdarbnieces viņa veikumu vērtē kā ļoti precīzu, rūpīgu un augstvērtīgu.

 

Sācies ar Tirzas ceļu

Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte, kura arī pati čakli darbojas biedrībā, stāsta, ka viss sācies pagājušajā vasarā, kad notikusi gatavošanās vispasaules tirzmaliešu saietam. Tolaik dzimusi ideja noaust Tirzas ceļu.

 

"Aust gribētāju pagastā bija tik daudz, ka pa šo Tirzas ceļu nonācām līdz biedrības izveidei," stāsta Alda.

 

Ausma piebilst, ka arī biedrības nosaukumu neesot nācies ilgi domāt. "Sanācām kopā un to, ko katra pratām, iemācījām arī citām. Katra dalībniece nāca ar savām idejām. Pārsteidzoši, ka visas gatavojam it kā vienādu rokdarbu, bet katrai tas izdodas citādāks. Tad nu skatāmies, kas labāk patīk un cita no citas špikojam. Ievērojām, ka Agrita prot gatavot skaista papīra puķes, tagad šo prasmi gribam apgūt arī mēs," stāsta Ausma. Šobrīd biedrībā darbojas 17 dažāda vecuma dalībnieces. Starp tām ir arī divas Tirzas pamatskolas audzēknes.

 

"Arī skolas vecuma jauniešiem ir interese apgūt kaut ko jaunu un dzīvei noderīgu. Piemēram, es strādāju Galgauskas pamatskolā, kur rokdarbu pulciņā darbojas arī seši zēni, apgūstot tās pašas iemaņas, ko meitenes," stāsta vadītāja. A.Alberte smejas, ka nodarbību telpu tikpat labi varētu dēvēt par dienas centru ģimenēm.

 

Vēl daudz kas jāapgūst

Ausma stāsta, ka jau esot noteikta kārtība, kādā rokdarbnieces sēdīšoties pavisam nesen uzliktajās stellēs. Pēc vadītājas stelles sēdīšoties to īpašniece Ligita. Tikšot apgūta arī filcēšana. Šajā tehnikā katra rokdarbniece gatavošot piespraudes un krelles. Rudens pusē iecerēts iemācīties nopīt salmu platmales.

 

"Visām dalībniecēm nāksies savākt rudzu un auzu stiebrus stadijā, kad tie vēl nav īsti nobrieduši. Auzu platmales būs smalkākas, tāpēc tās domātas dāmām. No salmu stiebriem nāksies nopīt aptuveni 17 metru, no rudzu salmiem - 14 metru garu pīni," brīdina Ausma, kura pati šīs iemaņas apguvusi Rīgā.

 

Daudz viņa mācījusies arī no Tautas lietišķās mākslas studijas "Sagša" rokdarbniecēm. Plānos ietilpst arī dakšošana, jeb tamborēšana uz dakšas. Tikšot vāktas arī niedres un garās bezposmu smilgas, lai notām taptu dažādi dekori un sedziņas. Izteikta vēlēšanās apgūt arī dziju krāsošanu. "Ideju mums ir daudz, lai nu tās visas tikai izdotos īstenot," novēl Ausma.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas