Trakumsērga novadā nav konstatēta

Tomēr dzīvnieku vakcinācija ir aktuāla Krievijas robežas tuvuma dēļ
Pērn nav bijis neviena gadījuma, kad ar trakumsērgu Gulbenes novadā būtu saslimuši dzīvnieki. Pārtikas un veterinārajā dienestā pērn no medniekiem pārbaudei ņemtās nomedītās lapsas un jenotsuņi izrādījās veseli gan Gulbenes novadā, gan Latvijā kopumā. Atklājās arī, ka 87 procentiem no visiem šiem dzīvniekiem kaulaudos ir tetraciklīns. Tas nozīmē - viņi ir apēduši vakcīnu pret trakumsērgu. Pārbaude uzrādīja, ka 72 procentiem dzīvnieku ir izstrādājusies imunitāte pret trakumsērgu.

Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa "Dzirkstelei"
uzsver, ka meža dzīvnieku vakcinācija, izkaisot vakcīnas mežos, notiek arī Igaunijā. Taču nav informācijas, vai līdzīgi pasākumi tiek veikti arī Krievijā un Baltkrievijā. Taču Latvija robežojas arī ar šīm valstīm. Ņemot vērā, ka meža dzīvniekiem valstu robežas nepastāv, jāapzinās riska faktori.  

Saimnieki grēko, nevakcinējot kaķus

Latvijā 2004.gadā ar trakumsērgu saslima 443 dzīvnieki, bet 2010.gadā - 16 dzīvnieki, lielākoties lapsas, kā arī divi suņi. Mājdzīvnieku saslimšana ir uz saimnieku sirdsapziņas, jo visiem zināms, ka suņi, kaķi un istabas seski reizi gadā ir jāvakcinē pret trakumsērgu. Taču statistika liecina, ka vakcinēto dzīvnieku skaits valstī samazinās. Vērojama tendence, ka par suņu vakcināciju saimnieki atceras, bet kaķus vakcinēt izvairās, kaut gan laukos tieši kaķi ir tie, kas visdrīzāk var inficēties ar trakumsērgu.

 

Govju izmeklējumi jāapmaksā saimniekiem

Govju enzootiskās leikozes apkarošanā Latvija un arī Gulbenes novads atrodas noslēguma fāzē, lai varētu iegūt Eiropas Komisijas atzinumu, ka valsts teritorija ir brīva no govju enzootiskās leikozes. Latvijā pašlaik ir palikusi vēl 21 saimniecība, kur ir atsevišķi slimie dzīvnieki.

 

"Gulbenes novadā 2005.gadā bija četri gadījumi, kad govīm tika konstatēta šī slimība, 2006., 2007. un 2008.gadā bija pa vienam šādam gadījumam, 2009. un 2010.gadā vairs nebija neviena šāda gadījuma. Tātad kopīgiem spēkiem būsim tikuši vaļā no šīs slimības - tas ir Pārtikas un veterinārā dienesta, veterinārārstu un pašu dzīvnieku saimnieku nopelns," saka I.Tomiņa.

 

Viņa stāsta, ka valsts un Eiropas Savienība šogad vairs Latvijā nefinansē govju enzootiskās leikozes izmeklējumus. Tas nozīmē, ka šādas pārbaudes turpmāk būs jāveic par dzīvnieku saimnieku līdzekļiem.

 

"Gan veterinārārsta vizīte, gan laboratoriskie izmeklējumi būs jāapmaksā pašam dzīvnieku saimniekam. Taču izmeklējumi govju enzootiskās leikozes noteikšanai ir obligāti jāveic reizi trīs gados. Ar to ir jārēķinās, nauda jāatliek jau iepriekš. Veterinārārstiem informācija ir, un viņi sazināsies ar dzīvnieku īpašniekiem, atgādinot par nepieciešamajām dzīvnieku pārbaudēm, kuru veikšanu kā obligātu pienākumu saimniekiem nosaka likums," saka I.Tomiņa.

 

Viņa bilst, ka dzīvnieku saimnieki ir ieinteresēti lopus pārbaudīt laikus, lai saglabātu savām saimniecībām piešķirto statusu.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas