Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uzņēmēji diskutē par nodokļu politiku

Gulbenes novada domē apmēram 30 uzņēmēji tikās ar Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras (LRTK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu. Sarunas laikā izvērtās dzīva diskusija par vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijas projektu.

Šobrīd pašvaldības saņem 80 procentus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), bet neko no uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). LRTK uzskata, ka vajadzētu pašvaldību IIN nodokļa daļu sadalīt uz pusēm pēc darba un dzīves vietas. Savukārt daļa no UIN arī nonāktu pašvaldībās, kuru teritorijā atrodas uzņēmums. Ja šis nosacījums attiektos, piemēram, uz lielo tirdzniecības ķēžu veikaliem, tad daļa no “Maximas” nodokļa varētu ienākt Gulbenes novada domes budžetā.

“Novados, kur nav uzņēmējdarbības vai arī tā ir neliela, nevar cerēt uz lieliem ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdales. Tām atliek paļauties uz finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda,” par šādu grozījumu labvēlīgu ietekmi šaubījās Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis. Tomēr J.Endziņš uzskata, ka šāda nodokļu sadale motivētu pašvaldības censties “atvilkt” uzņēmējus, lai tie strādātu tās teritorijā.

“Protams, tas nevar notikt vienā dienā. Būtu vajadzīgs iezīmēt pietiekami garu pārejas periodu, lai pašvaldības varētu mērķtiecīgi uz to orientēties. Tā būtu iespēja noturēt iedzīvotājus, kuriem būs darbs uzņēmumā,” uzsver J.Endziņš. Tiesa, nodokļu pārdale prasītu arī izmaiņas Pašvaldību izlīdzināšanas fonda noteikumos, lai nebūtu pašvaldības, kuras tikai paļaujas uz fonda finansējumu un pašas necenšas palielināt ienākumus budžetā. “Tā varētu būt izdzīvošanas stratēģija mazam novadam,” atzina J.Endziņš.

Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis uzskata, ka IIN vajadzētu dalīt trīs daļās. Viena trešdaļa cilvēka mūža, kamēr tas aug un iegūst izglītību, paiet, piemēram, Litenes pagastā. Pēc tam daudzi aizbrauc un atrod darbu Rīgā, Gulbenē vai citur.

“Tas nozīmē, ka esam atdevuši savus cilvēkus, kuriem ir izglītība un darbaspējas, kādai citai pašvaldībai, kur tie maksā nodokļus. Bet viena bērna audzināšana un skološana izmaksā 60 000 eiro, turklāt no valsts un pašvaldības līdzekļiem tiek maksātas algas bērnudārzu audzinātājiem un skolotājiem, kā arī segti izdevumi šo iestāžu uzturēšanai,” skaidroja G.Ciglis.

Ir pašvaldības, kuras ir darbaspēka donori, jo nav bijušas pievilcīgas uzņēmējiem un investīcijām, bet tās, savukārt, tiek bagātajām pašvaldībām. J.Endziņš iebilda, ka būtu ļoti grūti procentuāli noteikt, cik liela nodokļa daļa pienākas katrai pašvaldībai. Tiesa, šāda nostādne būtu arguments bagātajām pašvaldībām, kuras apgalvo – tās uztur nabadzīgākās pašvaldības. “Manuprāt, pašvaldībai ir jābūt motivācijai ne tikai cilvēku izaudzināt, bet arī noturēt,” atzina J.Endziņš.

Uzņēmumu ienākumu nodokļa likme ir nozīmīgs instruments cīņā par investīciju piesaisti, tāpēc Latvijā būtu jāievieš šā nodokļa nulles režīms reinvestētajai peļņai vismaz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas dotu iespēju vairāk ieguldīt pētniecībā un stimulētu investīciju piesaisti, turklāt mudinātu neslēpt peļņu. Tas nozīmē, ka uzlabotos uzņēmumu bilances, kas, savukārt, veicinātu kreditēšanas pieaugumu.

“Pētījumi liecina, ka 0 procenta likmei reinvestētajai peļņai pirmajā darbības gadā ir neitrāla ietekme, bet pēc tam ar katru gadu ir būtisks ieņēmumu pieaugums,” norādīja J.Endziņš. Viņš pieļauj, ka varētu izlīdzināt IIN un UIN likmes, taču par to būtu vajadzīgas diskusijas.

“Mums ir augstākās nodokļu likmes, bet viena no zemākajām nodokļu iekasējamībām. Tas norāda, ka trūkst balansa,” vērtēja J.Endziņš.

Solidaritātes nodokļa ieviešana šķiet ļoti pareiza, bet rezultāts ir līdzīgs, kādu īstenoja franču aktieris Žerārs Depardjē. Kad Francijā ievērojami palielināja IIN, viņš atteicās to darīt un izbrauca uz Krieviju.

“Arī Latvijā vajadzētu saprast, ka ir jārada uzņēmējiem labvēlīgi nosacījumi, nevis viņus jābaida prom,” norādīja J.Endziņš. Lielāko smagumu iznes uzņēmumi, kuri strādā iekšējā tirgū, kas ir mazs. Cilvēku paliek mazāk, turklāt ienākumu līmenis ir zems. Pasaules Banka rekomendē ieviest progresīvo nodokli.

J.Endziņš uzskata, ka vajadzētu izmantot neapliekamo minimumu – jo mazāka alga, jo lielāka tās daļa ir neapliekamais minimums. Savukārt lielai algai tāds varētu arī nebūt.

“Mēs varam gadiem strīdēties par nodokļu stratēģiju, labākajām nodokļu likmēm un to iekasēšanu, bet lēmumu nepieņemt,” secināja J.Endziņš.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas