Vai godās arī mūsu novada Rīgas ielas?

Sakarā ar to, ka šogad Rīga ir ieguvusi Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu un daudzās Latvijas pilsētās un citās apdzīvotās vietās Rīgas vārdā ir nosaukta iela, laukums vai arī ceļš, kas ved uz Rīgu, Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma šogad ir veltīta Rīgas ielas kultūrvēsturiskajam tēlam Latvijā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģiona nodaļas vadītāja Ilze Ozola stāsta, ka Latvijas pilsētās un citās apdzīvotās vietās ir 65 Rīgas ielas, tāpēc ar Rīgas vārdu saistītajam kultūrvēsturiskajam mantojumam ir iespēja pievērst plašāku sabiedrības uzmanību.

Notiek apzināšana

Inspekcijas Vidzemes reģiona nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure stāsta, ka kopā ar pašvaldībām un kultūras pieminekļu saimniekiem inspekcija vēlas iepazīstināt ar Rīgas ielu, kas konkrētajā vietā ir pastāvējusi ilgāku laiku, kam ir savs stāsts, uz kuras atrodas interesanti kultūrvēsturiskie objekti un tiek gādāts par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.


„To pilsētu pārvaldēm un pašvaldībām, kurās ir Rīgas iela, esam nosūtījuši informatīvu vēstuli ar ierosinājumu piedalīties Kultūras mantojuma dienās. Par šo iespēju esam informējuši arī Gulbenes pilsētas pārvaldi. Pagaidām notiek tikai apzināšanas process, vai pilsētas vēlas piedalīties, jo tā ir brīva izvēle. Šobrīd no gulbeniešiem atbildi vēl neesam saņēmuši,” stāsta I.Ozola.


Apsvērs iespēju piedalīties

Lejasciema pagasta pārvaldes lietvede Dace Milne arī apliecina, ka no inspekcijas saņemts tālruņa zvans un izrādīta interese par Rīgas ielu. „Lejasciema centrālā iela ir nosaukta Rīgas vārdā. Uz tās atrodas vairākas kultūrvēsturiskās ēkas. Arī mēs apsvērsim iespēju piedalīties Kultūras mantojuma dienās,” stāsta D.Milne.


Lejasciema Kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Inta Balode min ēku uz Rīgas ielas, kurā šodien atrodas pagasta bibliotēka un Kultūrvēsturiskā mantojuma centrs. Rīgas ielas 18.namā savulaik ir dzimusi rakstniece Zenta Mauriņa. „Kā arhitektūras paraugs minama Paulīnes Andersones māja Rīgas ielā 3, kurā savulaik atradās ābečnieku skola. P.Andersonei bija radniecība ar Sinoles muižas baronu,” atceras I.Balode.


Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis bilst, ka iesaistīšanās Kultūras mantojuma dienās, lai tajās izskanētu arī Gulbenes vārds, esot iespējama. „Kāpēc gan ne? Jāsadarbojas ar pašvaldības aģentūru „Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, un viss var notikt,” domā J.Naglis.


Rīkos dažādas aktivitātes


Inspekcija šobrīd jau saņēmusi sešus pieteikumus no pilsētām, kas vēlas piedalīties mantojuma dienās, kas notiks septembra sākumā. Ir iecerēts izveidot arī īpašu izdevumu, kurā tiks stāstīts par tām pilsētām un apdzīvotajām vietām, kur atrodas Rīgas iela.


„Vasarā saistībā ar Rīgas ielu varētu notikt arī dažādas aktivitātes, piemēram, kultūras pasākumi, ielas svētki, iekārtotas izstādes par Rīgas ielas vēsturi un ar to saistītiem objektiem, interesantu iedzīvotāju stāstu apzināšana par vietas saistību ar Rīgu un tamlīdzīgi,” papildina I.Ozola.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas