Vai Gulbenes novads nenosmaks parādos? 1

Gulbenes rajons gadu sācis ar 5,9 miljonus latu lielām kredītsaistībām

Valsts kases publiskotā informācija tās interneta mājas lapā (www.kase.gov.lv) liecina, ka Gulbenes rajona pašvaldības kopsummā Valsts kasei, bankām un dažādām līzinga organizācijām līdz 2014.gadam parādā ir 5,9 miljonus latu, neskaitot galvojumus. Ar šādu slogu pašvaldības rezumēja 2008.gadu. Taču šogad šī kopsumma ir kļuvusi vēl lielāka, jo pašvaldības atkal aizņēmušās naudu. Visu šo kredītu atmaksa gulsies uz jaunveidojamā Gulbenes novada un tā domes pleciem.

Gulbenes rajona padomē "Dzirkstelei" nevarēja paskaidrot, cik liela ir rajona parādu kopsumma Valsts kasei, noslēdzot gada pirmo mēnesi. Šādas informācijas apkopošana neietilpstot rajona padomes funkcijās. Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks, Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis pauž: "Tā ir uzņēmējdarbība, tālab ir vietējo pašvaldību deputāti, kas pieņem lēmumus." Parādu krāšana turpināsies?

Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva "Dzirkstelei" saka, ka šobrīd rajona pašvaldības Valsts kasei ir daudz vairāk parādā nekā pagājušā gada beigās. Tie esot skaitļi, kas visu laiku mainās.

"Kad lēmām par novada izveidi, vienojāmies, ka tas dos iespēju ņemt lielākus kredītus. Vai jāuztraucas par jau esošajiem parādiem?" bilst viņa. Ekonomiskās krīzes apstākļos tagad, kā norāda viņa, tas izklausās muļķīgi.

Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika "Dzirkstelei" saka, ka pašvaldību kredītsaistības ar Valsts kasi nav korekti saukt par parādiem. Viņš arī norāda, ka visiem pašvaldību kredītiem ir limiti. Savukārt M.Raģelis uzsver, "ja nebūtu kredītu, nebūtu attīstības un tā līmeņa, kas mums rajonā ir".

Kurš vairāk aizņēmies?

Kā liecina Valsts kases informācija, visvairāk no šīs institūcijas naudu ir aizņēmusies Gulbenes pilsētas dome - 2,1 miljonu latu. Sarakstā nākamā ir Litene ar 781 tūkstoša latu aizņēmumu, Stradu pagasts - 634 tūkstoši latu, Tirza - 504 tūkstoši latu, Lizums - 414 tūkstoši latu, Druviena - 330 tūkstoši latu.

Arī Gulbenes rajona padome aizņēmusies 203 tūkstošus latu. Vienīgā pašvaldība, kura gada noslēgumā nemaz nebija parādā, ir Līgo pagasts. Vismazākās parādsaistības ir Jaungulbenei - 40 tūkstoši latu, Beļavai - 103 tūkstoši latu, Galgauskai, - 114, Lejasciemam -118, Daukstē - 205, Stāmerienai - 120, Rankai - 230 tūkstoši latu.

Kas atmaksās naudu?

M.Raģelis saka, ka, izstrādājot rajona pašvaldību apvienošanās projektu, ticis atrunāts - "kredītsaistības paliek katras pašvaldības teritorijai savas". Savukārt D.Švika uzskata, ka ievēlētā novada dome šādas rekomendācijas var arī neņemt vērā. "Kā lems 17 novada deputāti, tā arī būs," uzsver M.Raģelis.

 

"Es neredzu iespēju atsevišķi izdalīt maksājumus tā, lai pilsētas kredīti neskartu lauku pašvaldības un otrādi. Tas ir tāpat kā ģimenē. Ja vīrs paņēmis kredītu, tad arī sievai ar šo situāciju nākas rēķināties. Budžets uz visu novadu būs viens," saka S.Indričeva. 

Pievieno komentāru

Komentāri 1

matemātika to anonimous

Starp citu raksta pirmajā rindkopā ir teikts:"Gulbenes rajona pašvaldības kopsummā Valsts kasei, bankām un dažādām līzinga organizācijām līdz 2014.gadam parādā ir 5,9 miljonus latu, neskaitot galvojumus". Ievēroji ciparu 2014., nevis 2030. kā Tu raksti?

pirms 11 gadiem, 2009.02.19 18:08

Vietējās ziņas