Vai kartupeļi sagādās problēmas?

Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ka jāstāda tikai sertificēta kartupeļu sēkla
Lai ierobežotu bīstamo augu karantīnas organismu - kartupeļu gaišo gredzenpuvi, kartupeļu audzētājiem katru gadu jāatjauno sēklas materiāls ar sertificētiem sēklas kartupeļiem 25 procentu apmērā no apstādāmās platības. To nosaka Ministru Kabineta noteikumi. Tie var radīt problēmas mazajiem kartupeļu audzētājiem.

Lauksaimnieki, kuri kartupeļus audzē dažos hektāros, kā sēklas materiālu izmanto daļu no rudenī iegūtās ražas, bet zemnieki, kuri kartupeļus audzē lielās platībās arī līdz šim ir izmantojuši atzītu sēklu, tāpēc viņiem par jauno Ministru Kabineta nosacījumu pretenziju nav. To apliecina arī Uldis Pūcītis no Lizuma pagasta, kurš kartupeļus pārdošanai audzē jau daudzus gadus.

 

"Mani šī problēma neskar, jo kartupeļu gaišo gredzenpuvi savos stādījumos atklāju jau pirms pieciem gadiem. Visus bumbuļus vajadzēja iznīcināt un platības, kur tie tika audzēti, vajadzēja īpaši apstrādāt. Tolaik valsts subsidēja cīņu ar šo bīstamo slimību. Šobrīd ir situācija, kad arī kartupeļu audzētājam ir jādomā, kā kaut ko ietaupīt. Es to domāju darīt uz kartupeļu rēķina, jo šis nav īstais laiks, lai pirktu dārgus sēklas kartupeļus," saka U.Pūcītis.

 

Zemnieks kartupeļus pavasarī stādīs 12 hektāros, jo ir pagrabi, kur izaudzēto ražu uzglabāt, un klienti, kuriem to pārdot. Šobrīd Latvijā kartupeļu sēkla maksā no 200 līdz 300 latiem (bez pievienotās vērtības nodokļa) par vietējo audzējumu un no 350 līdz 640 eiro par sertificētu ārzemju materiālu. Stādāmi kartupeļi, kas atbērti no ražas un nav sertificēti, ir nopērkami par 15 līdz 20 santīmiem kilogramā jeb vidēji par 135 latiem tonnā.

 

Mudinās atteikties

Noteikums gādāt sertificētu sēklas materiālu var likt daudziem kartupeļu audzētājiem šajā pavasarī kartupeļus vispār nestādīt, kā to daudzas rajona saimniecības jau dara, jo nezina kur izaudzēto ražu pārdot.

 

Arī Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas vadība nesola, ka vietējie sēklaudzētāji šajā pavasarī spēs apgādāt visus kartupeļu audzētājus ar sertificētu stādāmo materiālu. Par šo problēmu šodien tiek diskutēts arī SIA "Aloja - Starkelsen", kas sertificētu sēklu audzē tikai saviem sadarbības partneriem, kas kartupeļus nodod uzņēmumam cietes ieguvei. Arī čipsu ražotāji Ādažos specializējas tikai uz tām kartupeļu šķirnēm, kas ir piemērotākās čipsu ražošanai.

 

Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģiona nodaļas speciāliste Anita Plukse bilst, ka rajonā šobrīd nav kartupeļu audzētāja, kurš varētu pārdot sertificētus sēklas bumbuļus.

 

Jābūt reģistrētiem

Kartupeļu audzētājiem, kuri audzē kartupeļus platībās, kas ir lielākas par vienu hektāru, vai realizē tos ārpus savas saimniecības, jābūt reģistrētiem Valsts augu aizsardzības dienesta fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un to produktu apritē iesaistīto personu reģistrā. Saimniecībai piešķir reģistrācijas numuru, kas jānorāda arī uz kartupeļu iepakojuma. Šis numurs apliecina, ka kartupeļi audzēti oficiāli reģistrētās saimniecības, kuras uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests.

 

Arī tad, ja kartupeļu audzētājs iegādājas sēklas kartupeļus, viņam jāsaglabā dokumenti, kas apliecina sertificētu sēklas kartupeļu iegādi. Tas nepieciešams, lai varētu noteikt inficēta sēklas materiāla iegādi.

 

Reizi četros gados ir jānomaina viss kartupeļu sēklas materiāls, kā arī jāveic regulāras kartupeļu pārbaudes. Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir starp bīstamākajām kartupeļu slimībām, kas var samazināt bumbuļu ražu par 50 procentiem, kā arī samazina ražas kvalitāti.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas