Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vairums meža ugusngrēku izceļas, dedzinot kūlu

Vēso un mitro laikapstākļu dēļ ugunsnedrošais periods Latvijas mežos šogad tiks noteikts nedaudz vēlāk kā iepriekšējos gados - 2.maijā.

Līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu tiks uzsāktas dežūras ugunsnovērošanas torņos.  Šogad virsmežniecības teritorijā dežūras notiks 13 ugunsnovērošanas torņos. Svarīgi ir, lai bez saskaņošanas netiktu veikta nekāda dedzināšana, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus. “Lūgums bez vajadzības neradīt dūmus, jo uz katru dūmu parādīšanos mēs reaģējam, sūtām turp cilvēkus un tehniku,” saka Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Pēteris Drozdovs.

Līdz ar ugunsnedrošo periodu mežā tiek noteikti dažādi ierobežojumi un aizliegumi: mežā aizliegts dedzināt atkritumus, ciršanas atliekas, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus, kā arī veikt jebkādas citas darbības, kas varētu izraisīt ugunsgrēku.

“Virsmežniecībā ir operatīvais dežurants, kas pieņem visus ziņojumus par dūmiem, meža ugunsgrēkiem un nodod tālāk šo informāciju attiecīgajiem mežziņiem vai darbiniekiem, kas nodarbojas ar ugunsapsardzību. Taču pieteikt to, ka tiks pagalmā dedzinātas kaut vai, piemēram, lapas, pie operatīvā dežuranta nevar, tas ir jāsaskaņo ar vietējo mežzini, jo viņš labāk pārzina apstākļus,” saka P.Drozdovs.

Lai informētu par meža degšanu vai pamanītiem dūmiem, cilvēki tiek aicināti zvanīt darba laikā uz tālruni 64471052 un ārpus darba laika - uz mobilo tālruni 28314010. Var zvanīt arī pa tālruni 112, jo tālāk šī informācija tiks pāradresēta pēc piederības.

“Pavasaris parasti ir bīstamākais laiks, meža ugunsgrēki parasti izceļas kūlas dedzināšanas dēļ. Šogad no 1. līdz 27.aprīlim virsmežniecības teritorijā ir bijuši četri meža ugunsgrēki, divi ir bijuši Gulbenes novadā, kopējā izdegusī meža platība ir 0,51 hektārs, viens ugunsgrēks ir bijis Apes novadā ar izdegušo platību 1,67 hektāri un viens Smiltenes novadā ar izdegušo platību 0,38 hektāri. Visi šie ugunsgrēki ir izcēlušies kūlas dedzināšanas rezultātā. Parasti, dedzinot kūlu, tiek nodedzinātas jaunaudzes, kas ir ieaudzētas lauksaimniecības zemē, jo zālē var mazos kociņus arī nepamanīt,” secina P.Drozdovs.

Par kūlas dedzināšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu fiziskām personām ir piemērojams naudas sods no 280 līdz 700 eiro, par ugunsdrošības pārkāpšanu mežā sods fiziskajām personām ir no 30 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām - no 70 līdz 700 eiro. Ja ugunsnelaime ir izraisījusi smagas sekas vai tā bijusi ļaunprātīga, vainīgajam var tikt piemērota kriminālatbildība, kā arī piedzīti materiālie zaudējumi.

Pagājušais gads mūsu virsmežniecības teritorijas mežus ir saudzējis, bijuši tikai 16 meža ugunsgrēki. Gulbenes nodaļā ir bijuši trīs ugunsgrēki, kur izdeguši kopā 0,95 hektāri, un Lejasciema nodaļā – pieci ugunsgrēki, kur izdeguši 2,73 hektāri.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas