Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valmieras 1.kājnieku pulks atbrīvo Gulbeni no lieliniekiem

Šodien godina Valmieras 1. kājnieku pulku, uzstādot tam piemiņas plāksni

Šodien pie Vecgulbenes muižas tiek atklāta plāksne Valmieras 1. kājnieku pulkam. Valmieras 1. kājnieku pulka pieminekļa fonda dibinātājs un valdes loceklis Romāns Naudiņš uzsver, ka šis pulks ir iegājis vēsturē ar savu patriotismu un cīņas sparu, kad dzima Latvija. Brīvības cīņu virpulī tika ierauti gan sirmgalvji, gan vīri spēkos gados, gan jaunieši no skolas sola, kas devās kaujās pret boļševikiem, apliecinot mīlestību pret savu dzimteni.

Kāda nozīme šim kājnieku pulkam Vecgulbenes atbrīvošanā no lieliniekiem, skaidro Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis.

 

Atbrīvojot Vecgulbeni - kaujas nenotiek

A.Savickis norāda, ka Valmieras 1. kājnieku pulks sācis formēties 1919.gada 18.februārī, bet kopš 7.augusta tā nosaukums ir 4. Valmieras kājnieku pulks.
1919.gada 29.maija vakarā Alūksnes pilī notika apvienoto latviešu un igauņu karaspēka daļu komandieru apspriede, kurā vienojās uzsākt uzbrukumu Vecgulbenes virzienā 30.maijā no rīta. Uzbrukumu izplānoja izvērst trijos virzienos: 1.grupa - 2. Igaunijas jātnieku pulks ar diviem lielgabaliem uzbruka Beļavas, Lejasciema virzienā, 2.grupa - 1.

 

 Valmieras pulks ar tam pakļauto igauņu bateriju uzbruka Kalnamuižas, Vecgulbenes virzienā, 3.grupa - 1. Igaunijas jātnieku pulks, 1. Igaunijas kājnieku pulka 1.bataljons un Dāņu brīvprātīgo rota uzbruka Litenes, Sitas stacijas virzienā, tad Vecgulbenei.


Pēc nelielām sadursmēm apvienotais karaspēks līdz 30.maija vakaram sasniedza Beļavas muižas, Kalna muižas, Litenes muižas līniju, uz kuras palika pa nakti.
1919.gada 31.maijā ap pusdienas laiku tika ieņemts Lejasciems, un Valmieras pulks iegāja Vecgulbenē.


Tikai tagad, kad Vecgulbene tika atbrīvota no lieliniekiem, tā pirmoreiz nonāca neatkarīgās Latvijas Republikas sastāvā un Kārļa Ulmaņa pagaidu valdības pārvaldībā.


No 1919.gada 31.maija līdz 3.jūnijam Valmieras pulks un tāpat Vecgulbenē ienākušās Igaunijas un dāņu karaspēka vienības palika uz vietas atpūsties. "Jāpiebilst, ka šajā atpūtas periodā atsevišķas rotas veica uzdevumus Stāķos un Krapas muižā, kur notika sadursmes ar lieliniekiem. Par kritušajiem šajās sadursmēs informācijas nav," saka A.Savickis.


3.jūnijā sākās pēdējais uzbrukums Vidzemes atbrīvošanā no lieliniekiem Krustpils virzienā.

 

"Lai gan Gulbenes atbrīvošana 1919.gada 31.maijā notika bez lielas kaujas un bez lieliem zaudējumiem, tad varētu domāt, ka Valmieras 1. kājnieku pulka atbrīvošanas nozīme ir bijusi niecīga. Tā noteikti nav, jo 1919.gada 31.maijā Gulbene un visas apkārtnes iedzīvotāji tika atbrīvoti no lielinieku varas, kas arī, pateicoties Valmieras 1.kājnieku pulkam, tika pārtraukta Malienas revolucionārā kara tribunāla darbība Vecgulbenē, kas izcēlās ar īpašu nežēlību, jo tribunāls uz nāvi notiesāja vairāk nekā 200 Latvijas iedzīvotājus," secina A.Savickis.

 

Grāmatā "Latvijas atbrīvošanas kara vēsture" ir aprakstīts, kādu piemiņu atstāja lielinieki Vecgulbenē. "Kad Latvija nokļuva lielinieku rokās, vietējie komunisti rīkoja savas nebeidzamās asins dzīres. Visiem tumšiem un noziedzīgiem elementiem bija brīvas rokas slepkavot un laupīt. Vecgulbene un tās apkārtne bija viena no visšausmīgākajām komunistu trakošanas vietām. Ieejot Vecgulbenes muižā, atklājās komunistu valdīšanas laika šausmu darbi. Pie pašas pils mūriem izrakta liela bedre, kuru lielinieku varasvīri nebija paspējuši piepildīt ar saviem upuriem. Lielinieki savus upurus bija apkāvuši pils tuvākā apkārtnē. Vairākas bedres bija tikai bija pa pusei aizbērtas, no tām dvesa līķu smaka. Šī asā smaka bija sapulcinājusi lielus kraukļu barus, kas ķērkdami lidoja pa skaisto parku, kura koka stumbri bija cauršauti un zari aplauzti, cilvēkus slepkavojot."

 

(Vairāk lasiet 11.novembra "Dzirkstelē")

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas