Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prasības politiskajām partijām

Šonedēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nākusi klajā ar prasībām politiskajiem spēkiem, kuri kandidē vēlēšanās. LBAS starp 12 dažādām prasībām, pieprasa līdz 2014.gadam palielināt neapliekamo minimumu līdz 60% no iztikas minimuma, saglabāt samazinātās PVN likmes, kā arī saglabāt Latvijas iedzīvotājiem priekšlaicīgās pensionēšanas iespējas arī pēc 2012.gada 1.janvāra. Politiskās partijas un deputātu kandidāti ir aicināti informēt LBAS par savu apņemšanos līdz 14.septembrim.

„Izanalizējot Saprašanās memorandus, ko LBAS noslēdza ar atsevišķām politiskajām partijām pirms 10.Saemas vēlēšanām, mēs secinājām, ka lielākā daļa arodbiedrību izvirzīto problēmu un jautājumu tā arī palikuši neatrisināti. Tieši tāpēc šogad mēs uzrunājam ne tikai partijas, bet arī katru kandidātu individuāli, lai paaugstinātu katra topošā deputāta personīgo atbildību pret Latvijas darba ņēmējiem," stāsta LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

 

„Ja saskaņā ar mūsu prasībām neapliekamo minimumu palielinātu līdz 60% no iztikas minimuma, kas šogad jūlijā bija 174,27 lati, tas darbinieku algas pēc nodokļu nomaksas paaugstinātu par aptuveni 15 latiem mēnesī. Taču neatkarīgi no tā nebūtu pieļaujama samazināto PVN likmju atcelšana, jo tas nozīmētu Latvijas darba ņēmēju pirktspējas pazemināšanos un vēl lielāku inflācijas pieaugumu. Šīs ir tikai dažas no LBAS prasībām, kuras pieprasām darba ņēmēju vārdā. Taču, uzskatu, ka deputātu kandidātiem tikai apņemoties pieņemt pārdomātus un konsekventus lēmumus, ir iespēja nodrošināt Latvijas iedzīvotāju labklājību," skaidro P.Krīgers.

 

Saite uz izvirzītajām prasībām - http://www.lbas.lv/news/331

Arodbiedrību pieprasītā neapliekamā minimuma paaugstināšana veicinās pirktspēju un mazinās ēnu ekonomiku
Sakarā ar to, ka Latvijā ienākumu nevienlīdzība ir viena izteiktākajām Eiropas Savienībā un mūsu ienākuma nodokļu sistēma nav progresīva, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pieprasa ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamā minimuma palielināšanu.  

 

Pamatā šāds lēmums palīdzētu mazināt nodokļu slogu darbiniekiem ar zemiem ienākumiem un palielinātu viņu pirktspēju. Ņemot vērā pašreizējās IIN likmes, ja valsts paaugstinātu neapliekamo minimumu par 20 latiem, reālais darba ņēmēja ieguvums būtu 5 lati mēnesī. Savukārt, ja saskaņā ar LBAS prasībām neapliekamo minimumu palielinātu līdz 60% no iztikas minimuma (174,27 Ls š.g. jūlijā), tad darba ņēmēja ieguvums būtu 15 lati mēnesī un attiecīgi 180 lati gadā.

 

 

Piemērs: Ģimenē divi strādājoši pieaugušie un bērns 
Kopējā  bruto alga abiem pieaugušajiem kopā  (LVL)Kopējā  neto alga abiem pieaugušajiem kopā  pie pašreizējā neapliekamā  minimuma (LVL) 
Kopējā  neto alga abiem kopā pēc LBAS prasības īstenošanas (LVL) Neto algas pieaugums gada laikā  (LVL)Neto un bruto algas attiecība pēc LBAS prasības īstenošanas500.00391.25421.25360.0084%1 000.00725.00755.00360.0076%1 600.001 125.501 155.50360.0072% 

Šāds algas pieaugums nozīmētu pirktspējas un labklājības paaugstināšanos īpaši tajās iedzīvotāju grupās, kas saņem salīdzinoši zemāku atalgojumu. Savukārt darba devējam līdz ar IIN maksājuma pazemināšanos, samazinātos kopējais nodokļu slogs, kas veicinātu darba devēju spēju maksāt oficiālas algas un izvairīties no nelegālās nodarbinātības.

 

Domājot par LBAS piedāvājumu valsts budžeta kontekstā, jānorāda, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 60% no iztikas minimuma, dotu iespēju ātrākā laikā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Līdz šim Finanšu ministrija norādījusi, ka jebkurš nodokļu samazinājums vai atvieglojumu palielinājums nozīmētu arī valsts budžetā iekasēto nodokļu samazināšanos, tomēr LBAS uzskata, ka šāds risks ir minimāls, jo, samazinoties ēnu ekonomikai un „aplokšņu algu" apjomam, valsts budžeta ieņēmumi tikai pieaugs. LBAS ir vairākkārt ierosinājis valdībai palielināt arī neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām, kas vēl vairāk palīdzētu uzlabot labklājību ģimenēs ar bērniem.


 

Samazinātās PVN likmes jāsaglabā, rūpējoties par sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām

Samazināto PVN likmju saglabāšana medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, grāmatām, avīzēm, žurnāliem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē, siltumenerģijai un malkai ir būtiska, lai nepaaugstinātu Latvijas iedzīvotāju nabadzības līmeni un vajadzību pēc sociālajiem pabalstiem. Turklāt, ja Latvijas valdība ir nospraudusi mērķi līdz 2014.gadam ieviest eiro, jāatceras, ka jebkuri nodokļu palielinājumi novedīs pie vēl lielākas inflācijas un pievienošanos eiro zonai vajadzēs atlikt uz nezināmu laiku.

Analizējot samazināto PVN likmju atcelšanas iespējamo ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, jāuzsver, ka šāds solis nebūtu ar vienādu ietekmi uz visām Latvijas iedzīvotāju grupām. Tas skaidrojams ar to, ka dažādām sabiedrības grupām ir raksturīga atšķirīga patēriņa struktūra un apjoms. Piemēram, kāds iedzīvotājs no visām precēm un pakalpojumiem, kurām piemērota samazinātā PVN likme, regulāri izmanto tikai sabiedriskā transporta pakalpojumus un siltumenerģiju, bet cita iedzīvotāja patēriņa grozā ir pilnīgi visas preces un pakalpojumi ar samazināto PVN likmi.

 

Nav grūti aprēķināt, ka, ja cilvēks līdz šim ir pircis preces ar samazināto PVN par kopējo vērtību 50 lati mēnesī, tad, atceļot samazināto PVN jeb paceļot likmi no 12% uz 22%, preču cenas sadārdzināsies par ~9%, kā rezultātā šī patērētāja mēneša izdevumi pieaugs par aptuveni 4,50 Ls, bet gada laikā par 54 Ls.

Saglabājot priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, no nabadzības tiktu pasargāti ilgstošie bezdarbnieki pirmspensijas vecumā

Situācijā, kad valstī valda augsts bezdarba līmenis un grūtības atrast darbu ir pat jauniešiem ar labu izglītību, valsts nedrīkst pamest likteņa varā tos darbiniekus, kuri neilgu laiku pirms pensijas vecuma sasniegšanas dažādu iemeslu dēļ ir zaudējuši darbu.

 

Nodarbinātības Valsts aģentūras pārstāvji pavisam nesen atzina, ka nopietnas problēmas atrast darbu sākas jau tiem cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem. Bieži darba devēji cilvēkus nepieņem darbā faktiski tikai viņu vecuma dēļ, neiedziļinoties viņu profesionālajā kvalifikācijā.

 

Nodarbinātības Valsts aģentūras statistika liecina, ka to bezdarbnieku skaits, kas atrodas pirmspensijas vecumā, katru mēnesi palielinās - jūlijā tie bija 11.8% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem jeb 16302 cilvēki. Salīdzinājumam - pagājušā gada beigās tādi bija 10.5% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Jūnijā 52% no šādiem cilvēkiem bezdarbnieki bija jau ilgāk par gadu.

 

Pieaugot bezdarbnieka statusā pavadītajam laikam, pieaug arī risks palikt bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tāpēc, saglabājot priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju arī pēc 2012.gada 1.janvāra, tiktu panākts, ka šī iedzīvotāju grupa varētu nodrošināties kaut ar minimāliem iztikas līdzekļiem.

 

Protams, ārkārtas situācijā iedzīvotājiem ir iespēja vērsties savā pašvaldībā pēc sociālajiem pabalstiem, taču jāatceras, ka pašvaldību resursi ir ļoti ierobežoti un tas var prasīt papildus līdzekļus no valsts kopējā budžeta.

 

Pievieno komentāru

VĒLĒŠANAS 2017