Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viedoklis: Tūrisma nozare Gulbenes novadā pēc krīzes 2

Ekonomiskās krīzes ir ļoti cikliskas. Katra valsts un arī uzņēmēji var laikus sagatavoties. Pašreiz krīze ir daudz dziļāka un neprognozējamāka. Tas nozīmē, ka jāizmanto citas metodes, lai saglabātu tautsaimniecībā “status quo”.
Valdība labi tiek galā ar krīzes menedžmentu. Galvenā panākumu atslēga - valdība precīzi ievēro epidemiologu un citu mediķu ieteikumus. Smagāko “vezumu” izvilks ārsti. Paldies viņiem! Tomēr jāatceras, ka neviena krīze nav mūžīga, arī Latvijā, nepietiek tikai saglabāt veselību, bet būs arī jāēd. Tas nozīmē - jāstrādā!
Latvijas budžetā tiks iepludināti vairākus miljardus lieli finanšu resursi, tas nebūs dāvinājums. Tas nozīmē, ka nauda būs tālredzīgi un ar augstu pievienoto vērtību jāiztērē. Dažādi avoti prognozē, ka IKP samazināsies no 8 līdz 10 procentpunktiem. Uz Latvijas nelielo vairāk nekā 10 miljardu budžetu tas atstās nozīmīgu iespaidu. Katrā krīzē ir nozares, kuras cieš vairāk, un ir, kuras ietekmi izjūt mazāk. Viena no visvairāk cietušajām nozarēm ir tūrisms ar 4,2 % lielu IKP pienesumu ekonomikai, 9 % strādājošo un 4,5 % eksporta pakalpojumu apjomu. Dotajā situācijā valdības atbalsta mehānismi bija vērsti darba ņēmēju virzienā (dīkstāves pabalsti). To lielums ir atkarīgs no katra darba devēja godaprāta un samaksātajiem nodokļiem. Tas ir pareizi, ja uzņēmējs atbildīgi izturas pret valsti, tad grūtā brīdī valsts nāk talkā darbiniekiem un uzņēmumiem. Nevar būt tā, ka tie, kuri apzinīgi izturas pret valsti, saņem tikpat daudz, cik tie, kuri darbojas pelēkajā zonā. Pretējā gadījumā zustu nodokļu maksāšanas jēga. Esošā situācija parāda, cik aplami ir daudzo nodokļu maksāšanas režīmi. Patentu maksātājiem, mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošo sociālo garantiju pakete ir “tukša”.
Valdības liels izaicinājums būs stabilizēt tirgus līdzsvaru. Viens risks ir inflācijas līmeņa paaugstināšanās (cenu pieaugums, naudas vērtības krišana). Daudzi uzņēmumi, lai amortizētu savus zaudējumus, paaugstinās produktu vai pakalpojuma cenas. Pircēji nevarēs atļauties iegādāties tik daudz preču. Cilvēki nebūs ilgstoši ar mieru pārmaksāt reālo preču un pakalpojumu vērtību. Tā būs piedāvājuma inflācija. Otrs variants - pašreiz stāvošā ražošanā tiks saražots mazāk preču. Daudzi darbinieki ir dīkstāvē. Darba ņēmējiem tiek nodrošināti dīkstāves pabalsti. Viņiem paliek lieka nauda, nav jātērē līdzekļi transportam, lai nokļūtu uz darbu, nav jāēd pusdienas utt. Tas ir risks, ka lieka nauda būs mērķēta uz ierobežotu preču klāstu. Ilgstoši tas var radīt pieprasījuma inflāciju. Otrs risks ir - laikā, kad “jāsilda” ekonomika - jāiepludina “svaiga” nauda, iedzīvotāji veidos nevajadzīgus uzkrājumus, domājot, ka būs tikai sliktāk. Uzņēmumi būs spiesti samazināt cenu, lai tikai kaut ko pārdotu. Visa tā rezultātā var sākties inflācijai pretējais process - deflācija. Deflācija ilgtermiņā atstās negatīvu ietekmi uz uzņēmumu peļņu - neviens negribēs ilgstoši pārdot preces zem tirgus vērtības.
Valdībai jābūt “ekvilibristiem”, lai sabalansētu šīs divas pretējās lietas. Galvenie šobrīd ir monetārie instrumenti (lētas naudas politika). Tas nozīmē samazināt procentu likmes un obligātās rezerves komercbankā, lai tām atbrīvotu kredītportfeli, ko uzņēmumi varētu izmantot sava pamatbiznesa nodrošināšanai. Rezultātā uzņēmumi varēs saņemt lētākus kredītus, palielināt ražošanu, samazināsies bezdarbs. Otrs - nodokļu izmaiņas. Atbalstu ideju par samazināto PVN (šobrīd jau ir 18 valstīs) likmi restorāniem un viesmīlībai, lai palielinātu apgrozāmos līdzekļus un sekmētu “iznākšanu” no pelēkā sektora, tomēr krīzes laikā grozīt nodokļus nav prāta darbs.
Loģiski, ka ekonomiskais dzinējspēks ir eksportspējīgie uzņēmumi. Tiem ir nepieciešama “donora” nauda, lai paplašinātu ražošanas jaudas. Taču akūti nepieciešams ir izvērtēt to iepriekšējo pienesumu tautsaimniecībā. Ja valsts iedod 1 miljonu, tad pēc gada ir jāsagaida, lai pēc investīciju piesaistes būtu 2 miljoni nopelnīti, nevis nopirktas jaunas mašīnas un naudu prasa vēl. Naudai jāražo nauda. Tad arī citi uzņēmēji (mazie) atbalstīs šādu soli. Apmēram 5000 uzņēmumu Latvijā samaksā apmēram  90 % visu nodokļu. Ja visu laiku tiek skandināts, ka eksports ir panaceja pret nabadzību, tad solīdi būtu pateikt: lai mazie paciešas, mēs izvilksim šo valsti! Nav jau svarīgi eksportēt pirtsslotas, bet preces ar augstu pievienoto vērtību. Tikai tāda pieeja var radīt valsts izaugsmi.
Protams, tūrisms nav pirmās nepieciešamības prece, tomēr tuvredzīgi ir uzskatīt, ka cilvēki iztiks bez kultūras, sporta, mūzikas un citām baudām. Krīzes laikā daudziem mainījās priekšstats par dzīves vērtībām. Likās - kas var būt labāks par māju Kanāriju salās, naudu, nekā nedarīšanu! Pamēģināt nosēdēt mājās pašizolācijā divas nedēļas daļai bija liels izaicinājums. Ne velti cilvēki gribēja kaut vai par velti strādāt, lai tikai nebūtu jāsēž četrās sienās. Tūrisma nozarei ir jāmainās līdz ar pārējām nozarēm - jebkāda arogance ir nevietā.
Restorāniem nepietiks ar to, ka mācēs izcept kotleti un uzvārīt kafiju. Tiem būs jāspēj darboties augstākā līmenī: jārīko semināri, starptautiski simpoziji, jāpiedāvā tūristiem inteliģents piedāvājums ar gida pakalpojumiem, jādarbojas roku rokā ar citiem uzņēmējiem - piedāvājot vietu, kur uzņemt ārzemju speciālistus, nodrošinot tiem visu nepieciešamo darbam un atpūtai. Tādā veidā tūrisms sniegs pievienoto vērtību Latvijas eksporta druvā. Atpūtas kompleksiem jāsadarbojas ar IT speciālistiem un citiem, kuri var strādāt attālināti, tādējādi radot viņiem komfortablus darba apstākļus pie dabas. Atpūtas komplekss “Lācītes” strādā šajā virzienā - ne tikai cept un vārīt, bet arī domāt un radīt!
Gulbenes novadam kā spēcīgam tūrisma nozares spēlētājam ir nepieciešama proaktīva rīcība tūrisma jomas iedarbināšanai pēc pandēmijas. Jājūt ir spēcīgs šīs jomas pārstāvis no pašvaldības, kurš būtu gatavs “kūrēt” visu tūrisma pasākumu kopumā. “Lācītes” aicina būt enerģiskiem un aktīviem! Gulbenes novada dome sēdes vai komiteju sēdes varētu noturēt dažādos Gulbenes novada viesu namos, tādējādi stiprinot tos, iepazīstoties ar to darbu, veicinot to atpazīstamību. Tā būtu abpusēji labvēlīga sazobe.
Nākamais - steidzami jāizveido (vismaz trīs) kopīgi tūrisma maršruti visā novada teritorijā, kuru bukletus varētu atstāt katrā novada viesu namā. Piemēram, iebrauc vācu tūristi kompleksā “Lācītes” un jautā: ko darīt? Mūs interesē, lai viņi iepazīst visu Gulbenes novadu, tāpēc viens no variantiem varētu būt – laivošana pie burvīgās saimnieces “Mīlmaņos”, ēšana “Lācītēs”, Rankas muiža apskate, Velēnas baznīca, Stāmerienas pils. Klientiem svarīgi ir piedāvāt atpūtas iespēju paketi, lai ir, no kā izvēlēties.
Viesu nami konkurē savā starpā, taču Latvijas līmenī tas ir par maz. Kopā darbojoties, efektivitātes rādītāji aug. Spēcīgā komandā arī katrs individuāli izskatās stiprāks. Svarīgi skatīties pāri novada robežām, ja būs pievilcīgi tūrisma maršruti pa visu novadu, tad vieglāk būs pārvilināt lietuviešu tūristus. No Liepājas līdz Ventspilij vienmēr, ir sezona vai nav, viņu ir biezs. Viens pirksts nav nekā vērts, bet, savelkot tos dūrē, var izpildīt Maira Brieža cienīgu aperkotu!
   Vasara vēl priekšā - parādīt Gulbenes novada jaudu ir visu mūsu interesēs!

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Acs

Ir, kur trāpīts 10-kā, ir, kur gandrīz viss - “pēc piena”, īpaši tūrisma nozarē, kur vēlamais uzdots par esošo. Tad nu turēsim īkšķus, lai jaunajai TA direktorei izdodas lietas vērst par labu ar radošu domu, ilgtspējīgiem ekonomiski efektīviem un efektīgiem projektiem perfektā izpildījumā un tāpat arī kūrēt tūrisma nozari VISĀ GN, jo tieši tā mums līdz šim kopumā ir ļoti pietrūcis.

pirms mēneša, 2020.05.28 21:03

Vietējās ziņas