Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viltus ziņu veidi: ko par tiem zinām? 2

Viltus ziņu jēdziens ir vecs kā pati kristīgā pasaule. Gulbeniešiem labi pazīstamais un cienītais katoļu garīdznieks Vjačeslavs Bogdanovs apliecina – par pirmo apzināti publiskajā telpā izplatīto viltus ziņu varam lasīt jau Bībelē. Un konkrēti - augstie priesteri uzpirka sargus, lai viņi sabiedrībā izplatītu vēsti, ka Jēzus Kristus tomēr nav augšāmcēlies. “Viltus ziņa!” saka V.Bogdanovs un piebilst, ka Jēzus savus mācekļus šajā sakarā ir brīdinājis: “Esiet gudri kā čūskas un vienkārši kā baloži!” Cilvēkam visu mūžu jāmācās atšķirt, kur ir meli, kur ir patiesība, kas ir balts un kas ir melns – uzsver V.Bogdanovs un piebilst, ka kristīgās vērtības palīdz saredzēt un reizēm sajust to, kas ir kas.

Viltus ziņas? Nē! Dezinformācija!
“Jēdziens „viltus ziņas” nav precīzs, jo tas neaptver visus gadījumus, kad apzināti/neapzināti var tikt izveidota maldinoša informācija,” “Dzirkstelei” skaidro Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele.

Viņa uzsver: “Nereti ar jēdzienu „viltus ziņas” apzīmē ne tikai pilnībā izdomātus tekstu, bet arī propagandu, manipulatīvas kāda fakta interpretācijas vai arī informāciju, kas nesaskan ar kādas personas līdzšinējiem priekšstatiem vai ataino šo personu kritiskā veidā. Eiropas Komisija iesaka lietot dezinformācijas jēdzienu, kas aptver plašāku problēmgadījumu loku. Dezinformācija ir visa veida pārbaudāmi nepatiesa vai maldinoša informācija, kas ir radīta, publiskota un izplatīta, lai iegūtu ekonomisku labumu vai izraisītu kaitējumu sabiedrībai.”

“Principā katru dienu mums ir jāpārbauda informācijas ticamība, it īpaši sociālajos tīklos. Tas neko nenozīmē, ja ar to ir dalījusies mūsu krustmāte vai kaimiņiene, iespējams, viņa ir kļuvusi par dezinformācijas upuri. Es esmu vairākkārt norādījusi cilvēkiem, ka viņi dalījušies sociālajos tīklos ar melīgu vai nepatiesu informāciju. Tas ir katra uzdevums šodien - rūpīgi sekot līdzi informācijai, kuru lasām, būt kritiskiem un vērtēt,” “Dzirkstelei” saka Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore, pieredzējusī žurnāliste un mediju profesionāle Gunta Sloga.

Ar kritisku aci internetā un TV
Mediju eksperts Toms Trevinards no Apvienotās Karalistes aicina:  “Labāk būt patiesam, nevis pirmajam, kas sniedz nepatiesas ziņas.” Savā vispārējai lietošanai piedāvātajā paša radītajā rokasgrāmatā “Patiess vai viltus?” viņš piedāvā kritērijus ziņu patiesuma ātrai pārbaudei (“www.sseriga.edu”). Eksperta metode derēs, lai galvenokārt izķidātu saturu modernatojos medijos – internetā, televīzijā. Pēc T.Treivinarda domām, visbiežāk izplatīta ir maldināšana ar vecām fotogrāfijām vai videomateriāliem, kuri pievienoti aktuālām ziņām par tikko bijušiem notikumiem un rada iespaidu, ka vizualizācija ir saistīta ar konkrēto aktuālo informāciju. Otrs izplatītākais veids -  notikuma vietai un laikam neatbilstoši attēli vai videomateriāli tiek digitāli pārveidoti ar “Photoshop” programmu un citiem attēlu apstrādes rīkiem. Trešajā gadījumā runa ir par inscenētu saturu, kas ir visretāk sastopamais nepatiesu ziņu veids, jo tā radīšana prasa visvairāk pūliņu. Piemēram, gadījums, kad Krievijas televīzijas kanālā “Rossija” raidījumā “60 minūtes” telefoninterviju sniedza slaktiņā Kerčas politehniskajā koledžā bojā gājusī 16 gadus vecā Alina Kerova. Izvērsās skandāls, tuvinieki bija šokā, bet televīzijas kanāls piederīgajiem pat neatvainojās.

 
  Kā atpazīt viltus ziņu internetā?

1) svarīgi saprast, vai ziņa/attēls/video ir oriģināls;

2) jānoskaidro, kurš izplatījis ziņu/attēlu/video, cik uzticams ir šis avots.

3) jautājums “kur?”, ir  jāizpēta notikuma vieta; efektīvs veids viltus satura identificēšanai ir ieraksta, foto vai video “piesiešana” noteiktai tā radīšanas vietai jeb ģeolokācija;

4) jautājuma “kad?” noskaidrošanai attiecībā uz attēlu uzņemšanu; tam ir liela nozīme ticamības pārbaudē, sevišķi ņemot vērā, cik daudzi viltus ieraksti ir veidoti uz vecu, atkārtoti izmantotu attēlu pamata, apgalvojot, ka saturs ir jauns;

5) svarīgi ir izprast, kāpēc sociālā tīkla lietotājs ievietojis informāciju, jo daži avoti ir nejauši aculiecinieki, bet citreiz - profesionāls žurnālists, kāds aktīvists vai valsts ierēdnis ar savu motivāciju.

(Mediju eksperts Toms Trevinards - “www.sseriga.edu”)

  7 viltus ziņu veidi

1) satīra vai parodija    (nav nodoma nodarīt kaitējumu, bet ir vēlme krāpties);

2) viltus pieslēgums (ja virsraksti, attēli vai paraksti neatbilst saturam);

3) maldinošs saturs (maldinošas informācijas izmantošana par kādu jautājumu vai personu);

4) viltus konteksts (ja īsts saturs tiek koplietots ar nepatiesu konteksta informāciju);

5) komposta saturs (ja patiesi avoti tiek uzdoti kopā ar nepatiesiem avotiem);

6) manipulētais saturs (ja patiesa informācija tēlaini tiek manipulēta ar nolūku maldināt; tāpat arī ar piemeklētiem attēliem);

7) izgatavots saturs (jauns saturs, kas ir simtprocentīgi nepareizs, paredzēts maldināt un nodarīt kaitējumu).

(Mediju eksperte Claire Wardle - “https://firstdraftnews.org”)


 Sagrozīta/nepatiesa informācija!

1) nepareizs laiks/vieta;

2) manipulēts saturs;

3) inscenēts saturs.

(Mediju eksperts Toms Trevinards - “www.sseriga.edu”)


 Daži no maldinošo   ziņu tipiem

* Propaganda – pie emocijām apelējošs saturs.

* Ziņas sensācijas – klikšķu vācējas.

* Pseidozinātne – informācija par brīnumlīdzekļiem.

(Mediju eksperte Klinta Ločmele - “www.bti.gov.lv”)


Mediju lietotāju aptauja: kur saskatāt viltus ziņas?


Aivars Circens, pensionēts jurists no Gulbenes:
- Tagad jēdziens “viltus ziņa” ir kļuvis par modernu vārdu salikumu, kuru piesaucam un lietojam gan vietā, gan nevietā. No juridiskā viedokļa šāda jēdziena pieminēšana būtu pieļaujama tikai tad, ja runa ir par tīšu un apzinātu maldināšanu. Taču sabiedrībā terminu “viltus ziņa” katrs lieto un piesauc, kā vien vēlas. Viltus ziņas ir bijušas vienmēr. Tikai agrāk tam netika pievērsta tāda uzmanība. Vislielākās bažas ir par viltus ziņām, kuru izcelsme tiek saistīta ar Krieviju. Lielā mērā tas ir padomju laiku mantojums.


Santa Kundrate, uzņēmēja Gulbenē:
- Manuprāt, nevienam ar smadzenēm apveltītam cilvēkam nesagādā grūtības atšķirt viltus ziņas no īstām. Pirmkārt, jāpārliecinās, vai minēts avots, otrkārt, jānovērtē kanāla un medija uzticamība, treškārt, lasot jāieslēdz savas smadzenes. Neko jaunu nevaru pateikt. Manuprāt, pašsaprotama lieta.


Indra Logina, Gulbenes bibliotēkas galvenā bibliotekāre-eksperte:
- Viltus ziņas reti rada tikai izklaidei, visbiežāk to mērķis sasniegt kādus konkrētus politiskus vai ekonomiskus mērķus.  Tipiskas viltus ziņas varam redzēt, piemēram, Krievijas portālos, kur tiek pasniegta nepilnīga, sagrozīta informācija vai fakti, kā arī nepatiesas ziņas. Turklāt tā nav tikai tekstuāla informācija, bet arī meistarīgi apstrādāti video vai fotogrāfijas. Diemžēl viltus ziņas kļūst aizvien rafinētākas, tāpēc ļoti svarīgi katram mediju patērētājam attīstīt kritisko domāšanu.


Uldis Rudzītis, basketbolists, tagad dzīvo ASV:
- Es parasti aizdomīgus informācijas izplatītājus sociālajos tīklos bloķēju. Tāpat rīkojos attiecībā pret viltus mājaslapu adresēm. Tās manā dzīvē pēc tam vairs praktiski neeksistē. Es vienkārši tā saucamos “kreisajos saitos” neeju. Reizēm sporta jomā arī parādās viltus ziņas jeb baumas. To pamanu un izvērtēju, jo tā ir tēma, kas man tuva. Taču esmu novērojis, ka reizēm tas, kas sākumā izskan kā tikai baumas, vēlāk piepildās. Tas laikam pieder pie reklāmas paņēmieniem – sacelt ažiotāžu.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Žurnālisti

Ja latvijas televīzijā var publicēt samontētas un nelegāli iegūtas sarunas, tad kā vispār kādai informācijai var ticēt?

pirms 10 dienām, 2018.11.07 10:42

he he

Kā nosaukt situāciju, ja pašvaldība N saziņas kanālos paziņo, ka tiks apspriesta 1,5 mlj EUR vērta bērnu rotaļu laukuma aprīkojuma koncepcija? Iepriekš sabiedrībai nav paziņots par nodomu ierīkot šādu laukumu un pavaicāts sabiedrības viedoklis par lietderību un nepieciešamību tērēt šādu nodokļu summu konkrētajam mērķim. Ja tā nav apzināta manipulēšana, tad kas tas ir?

pirms 10 dienām, 2018.11.07 19:55

Vietējās ziņas