Visvairāk cērt skuju kokus

Pēdējā gada laikā tendence vairāk cirst nekā atjaunot
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā ir apkopoti dati par pagājušajā gadā veikto saimniecisko darbību.

Virsmežniecības inženiere Aiva Zavacka stāsta, ka arī mūsu virsmežniecībā ir tādas pašas tendences kā visā valstī - 2008.gadā bija vismazākais plānotais koku ciršanas un arī izcirstais apjoms, savukārt pēdējos divos gados šie apjomi ir palielinājušies, Pārsvarā mežu īpašnieki plāno, ka izcirtīs vairāk, bet izpilde nav tik liela. Apkopotie dati liecina, ka lielākais izcirstais apjoms ir galvenajā cirtē.  

"Valsts mežos visvairāk tiek izstrādātas cirtes priežu audzēs, privātajos mežos varbūt priežu audžu ir mazāk vai arī tās vienkārši necērt, bet šie apjomi ir mazāki. Valsts mežos daudz cērt arī egļu audzēs, tātad vairāk tiek cirsti skujkoki, savukārt privātajos mežos diezgan daudz cērt bērzu, salīdzinoši daudz tomēr tiek cirstas arī baltalkšņu audzes. Virsmežniecībā vislielākajās platībās cērtam priedi, kam seko bērzs un tad egle," stāsta A.Zavacka.

 

Privātie vairāk atjauno dabiski

Lai arī virsmežniecība un mežniecības velta daudz pūļu, lai informētu īpašniekus par mežaudžu atjaunošanu, tomēr, visticamāk, līdzekļu un intereses trūkuma dēļ pēdējā gadā ar mežu atjaunošanu saistītie dati nav īpaši iepriecinoši. Valsts mežos jaunaudžu kopšana tiek veikta vairāk nekā privātajos mežos.

 

"Analizējot atjaunotās platības pa atjaunošanas veidiem, liels pārsteigums nesagaida. Valsts mežos dabiski atjaunoto platību ir krietni mazāk (34,6 procenti), savukārt privātajos mežos atjaunošana vairāk tiek veikta dabiski (97 procenti). Īpašniekiem šobrīd ir atviegloti nosacījumi, ka līdz 2 metriem nekoptu audzi var atzīt par atjaunotu - no vienas puses, tas it kā ir pluss, taču, no otras puses, īpašniekiem jāatceras - lai izveidotos augstvērtīga audze, tā vēlāk regulāri tomēr ir jākopj," uzsver A.Zavacka.

 

Palielinājušās baltalkšņu platības

No atjaunotās kopplatības virsmežniecības teritorijā vislielākais īpatsvars ir audzēm, kas atjaunotas ar bērzu (28,8 procenti), tam seko egle (21,6 procenti), priede (17,3 procenti), arī apse diezgan lielā apjomā (18,9 procenti).

 

"Ne tik pozitīvi ir tas, ka par veseliem četriem procentiem ir palielinājušās atjaunoto baltalkšņu audžu platības," norāda A.Zavacka. "Ja valsts mežos vairāk cērt priedi un egli, tad šīs sugas arī vairāk atjauno. Privātajos mežos vairāk cērt bērzu, šo sugu visvairāk arī atjauno. Privāto mežu īpašnieki diezgan daudz cērt arī baltalksni, tāpēc liela daļa nocirstās platības tiek atstāta dabiski atjaunoties ar baltalksni." A.Zavacka piebilst, ka pēdējā gada laikā ir tendence vairāk cirst nekā atjaunot, īpašniekiem tomēr atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai būtu jāvelta lielākas pūles un uzmanība.

 

2010.gads arī Eiropas Savienības struktūrfondu naudas apgūšanas ziņā nav bijis īpaši veiksmīgs, ir krietni mazinājusies cilvēku vēlme apgūt fondu naudu gan jaunaudžu kopšanā, gan meža ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē. Virsmežniecības teritorijā meža ieaudzēšana veikta 518 hektāros, 95 procenti no tās ir veikta par struktūrfondu naudu. Arī 80 procenti no veiktās jaunaudžu kopšanas privātajos mežos ir veikta par struktūrfondu naudu, 20 procentos īpašnieki ir veikuši par saviem līdzekļiem. A.Zavacka piebilst, ka joprojām meža īpašnieki var iesniegt meža apsaimniekošanas plānus aktivitātē "Jaunaudžu kopšana un mazvērtīgo audžu nomaiņa" un uzlabot savas īpašumā esošās mežaudzes ar Eiropas Savienības struktūrfondu piešķirtā finansējuma palīdzību.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas