Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Visvairāk pārkāpumu privātajos mežos

Lai arī var teikt, ka mežu īpašnieki ar katru gadu kļūst zinošāki un apzinīgāki, tomēr ik gadu Valsts meža dienesta darbinieki mežos konstatē dažādus pārkāpumus, turklāt lielāko daļu tieši privātajos mežos.

Kā norāda Ziemeļaustrumu virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Inita Avotiņa, pagājušajā gadā virsmežniecības teritorijā ir konstatēti 72 pārkāpumi, no tiem 14 pārkāpumi - valsts mežos, bet 58 - pārējos mežos. Situācija bijusi līdzīga arī iepriekšējos gados. Līdzīgs bijis gan kopējais pārkāpumu skaits, gan arī tas, ka lielākais skaits pārkāpumu izdarīts nevis valsts, bet pārējos mežos. Valsts mežu apsaimniekotājs mežu atjaunošanai acīmredzot pievēršas daudz nopietnāk - meža atjaunošanas prasības valsts mežos nav pārkāptas un arī atjaunotās mežaudzes kopšanas prasību pārkāpumu skaits tajos ir neliels. Diemžēl privāto mežu īpašnieki pienākumu atjaunot vai izkopt savu mežu bieži vien pēc tam, kad saņemta nauda par nocirstajiem kokiem, aizmirst.  

Pārsvarā cērt mazas platības

Lielākais mežpārkāpumu skaits, tāpat kā iepriekšējā gadā, bijis patvaļīgas augošu koku ciršanas gadījumi. "Aplūkojot situāciju valstī, citās virsmežniecībās šis skaits ir daudz lielāks. Pie mums visu laiku bija dziļa ziema un mežziņiem bija apgrūtinoši piekļūt visās vietās mežā, tagad, kad sniegs ir nokusis, tiek atklāts daudz pagājušajā gadā izdarītu mežpārkāpumu," norāda I.Avotiņa.

 

Jāpiebilst, ka patvaļīgi koki tiek cirsti gan privātajos, gan arī valsts mežos. "Mūsu virsmežniecības teritorijā pēdējā laikā pārsvarā tiek cirstas mazas platības, šī tendence ir vērojama jau ilgāku laiku, turklāt vairumā gadījumu nelikumīgu koku ciršanu veic nevis īpašnieks, bet gan trešās personas, kokus cērtot sveša mežā," saka I.Avotiņa.

 

Pārkāpumam, protams, seko atbildība. Pavisam par pārkāpumiem 2012.gadā administratīvi sodītas 29 personas.

 

"Jāpiebilst, ka daudzos gadījumos, kopjot vai atjaunojot mežu, cilvēks ir centies un kaut ko darījis, taču kaut kādu iemeslu dēļ viņam nav izdevies ievērot visus likumā noteiktos kritērijus, tādēļ mēs nevaram atzīt šo darbu par paveiktu kārtīgi. Tomēr saukt pie atbildības un sodīt šo cilvēku ar naudas sodu nebūtu pareizi, tādos gadījumos lietas izbeidzam un aprobežojamies ar mutvārdu aizrādījumu," stāsta I.Avotiņa. Vainīgajām personām uzlikto administratīvo sodu apmērs ir 2010 lati.

 

"Pagājušajā gadā gandrīz puse sodu ir atlīdzināta labprātīgi (1020 lati). Gadījumos, kad sods labprātīgi netiek maksāts, lieta tiek nodota piespiedu piedziņai. Acīmredzot cilvēki saprot, ka tad vēl būs jāsedz arī tiesu izpildītāja izdevumi," saka inspektore.

 

Mežam nodarīto zaudējumu kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Pērn pavisam mežam nodarīti zaudējumi 27 565 latu apmērā, no tiem labprātīgi atlīdzināti 126 lati. I.Avotiņa gan piebilst, ka bieži vien vainīgās personas arī netiek noskaidrotas un zaudējumus nevar piedzīt.

 

Mednieki sodu maksā labprātīgi

Kopējā mežpārkāpumu skaitā ietilpst arī medību pārkāpumi. 2012.gadā konstatēti 8 medību pārkāpumi. 3 gadījumos ir bijušas nelikumīgas medības, kur lietas ir nodotas policijai, pārējie bijuši medību noteikumu pārkāpumi, par kuriem vainīgās personas sauc pie administratīvās atbildības. Administratīvi sodītas 5 personas ar naudas sodu 160 lati un visi uzliktie naudas sodi ir labprātīgi nomaksāti.

 

Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados sastādīto protokolu skaits par medību pārkāpumiem ir bijis krietni lielāks, taču, kā atzīst virsmežniecības darbinieki, reorganizācijas rezultātā nepietiek resursu, lai pastiprināti veiktu reidus un pārbaudes saistībā ar medībām, to skaitā nelikumīgām medībām un medību noteikumu pārkāpumu konstatēšanu medību laikā, turklāt medību pārkāpumus konstatēt ir daudz grūtāk. Protams, ja būtu institūcija, kas nodarbotos tikai ar šiem jautājumiem, pārkāpumi, iespējams, tiktu konstatēti daudz vairāk.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas