Zemnieki pārdomā kredīta ņemšanu

Lai gan zemnieki apzinās, ka viņu saimniecība nevar pastāvēt bez attīstības un tālākas modernizācijas, tomēr viņus biedē apjomīgie kredīti bankās, nav pārliecības par ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī, tādējādi arī par to, ka saimniecības ienākumi būs tādi, lai varētu atlīdzināt kredītus. Alūksnes un Balvu rajonā esot gadījumi, kad bankas atsaka zemniekam kredītu, bet Gulbenes rajonā situācija ir labāka.

Atturas no aizdevuma Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības "Salukalns" īpašnieks Āris Berķis - pagastā lielākā govju ganāmpulka īpašnieks - uzskata, ka šobrīd lauksaimniecībā valdošā situācija ir tāda, kas negarantē stabilu iepirkuma cenu lauksaimnieku saražotajai produkcijai, tāpēc viņš kredīta ņemšanu rūpīgi pārdomā.

 

"Nedomāju, ka no kredītiem atteikšos vispār, tomēr tuvākā gada laikā no tā atturēšos. Pagaidām līdzšinējie kredīti problēmas nav sagādājuši. Arī par pārstrādei pārdoto pienu, kas izslaukts no 70 govīm, akciju sabiedrība "Rīgas piena kombināts" maksā regulāri, tomēr cena par iepirktā piena litru samazinās. Manuprāt, "Rīgas piena kombinātam" ir tendence tikt vaļā no mazajiem piena piegādātājiem," saka Ā.Berķis.

 

Stāmerienas lauku attīstības speciāliste Aiva Rēdere apliecina, ka zemnieki baidās, vai spēs atmaksāt kredītu bankai, jo arī tās noteiktie procenti ir lieli.

 

"Līdz šim pagastā neviens zemnieks nav bildis, ka banka viņam atteikusi izsniegt aizdevumu," saka A.Rēdere.

 

Rajona Lauku attīstības biroja augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga bilst, ka rajonā ir zemnieki, kuri projektus izstrādājuši, bet tad no tiem atsakās, jo baidās, ka nespēs nodrošināt to līdzfinansējumu.

 

Izseko naudas plūsmu

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecība "Torņkalns" ir starp tām trim rajona saimniecībām, kas līdz 1.decembrim iesniegušas projektu Lauku attīstības programmas pasākumam "Lauku saimniecību modernizācija", būs nepieciešams arī savs līdzfinansējums.

 

"Torņkalna" saimniece Daiga Gargurne stāsta, ka viņu saimniecībai līdz šim nav problēmu ar aizdevuma saņemšanu bankā. To saimniecība darīs arī turpmāk.

 

"Bankai ir iespējams izsekot visai saimniecības naudas plūsmai. Katram klientam bankai ir individuāla pieeja. Tā ļoti rūpīgi seko, kā zemnieku saimniecība veic visus maksājumus, kādi ir ienākumi, dzīvotspēja, tiek rēķināta saimniecības rentabilitāte un arī likviditāte. Zinu zemnieku saimniecības, kurām aizdevums bankā ir atteikts," stāsta D.Gargurne.

 

Lizuma pagasta zemnieku saimniecības "Augstkalni" īpašniece Inese Berga, iesniedzot projektu lauksaimniecības modernizācijai apmēram par 80 000 latu, ir iecerējusi iegādāties jaunu lauksaimniecības tehniku - arklu, pļāvēju, presi un agregātu diskus.

 

"Ja saimniecība ir dzīvotspējīga, tad banka kredītu neatsaka, tikai zemniekiem nevajag grābt naudu, lai ierīkotu sev burbuļvannu," uzskata I.Berga.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas